filmas

« previous entry | next entry »
Feb. 15th, 2009 | 09:06 pm

"The Curious Case of Benjamin Button" - netērējiet savu laiku! Gandrīz 3 stundas! Filma varēja būt uz pusi īsāka, jo pliks stāsts par vīrieti, kurš piedzimis vecs, bet ar gadiem kļūst aizvien jaunāks, nespēj noturēt skatītāju uzmanību tik ilgi :(  Vismaz ne manējo. The Oscar's fuss šoreiz par oriģinalitāti un vizuāli pieklājīgu izpildījumu, jo tik šizīgu love story neviens līdz šim nav piedāvājis. Taču man personīgi Pita&Blānšetas mīlas stāstā pietrūka tieši kaislības un savstarpējā nepieciešamība būt vienam ar otru kopā. Jo pretējo faktu - kāpēc viņi nevar/nevēlas būt kopā, filmā ir vairāk nekā vajag. To, ka attiecības starp diviem cilvēkiem neveidojas tā vienkārši - by default, zina ikviens! Starp citu, frāze 'let it go!' jau kļūst pārāk nodrāzta :(

"The Reader" savukārt ir viena no labākajām filmām (lai nu paliek atskaites punkti). Skatoties šo filmu, es pārvarēju savu personīgo nepatiku. Proti, es līdz šim ciest nevarēju Keitu Vinsletu; priekš manis organiski nepārvarama bija viņas parādīšanās ekrānā.  Jau pats filmas sākums, tik juteklīgs un trauksmains, pārņem savā varā, lai gan mulsina uz ekrāna notiekošais. Lūzuma punkts ir tiesas zālē. Tiesas prāva patiesībā ļoti precīzi atsedz Hannas raksturu, viņas vērtības un kaunu. Šis tēls rada pretrunīgu līdzjūtību, līdzpārdzīvojumu. Un pretrunas ļoti precīzi sadalās starp skatītāju un Maiklu - cilvēku, kas varēja viņu izglābt. Hannas stāsts, manuprāt, ir izstāstīts ļoti precīzi un racionāli, jo ikviena viņas rīcība ir attaisnojama. Filmas beigas gan mazliet izstieptas, jo scenāristiem ir bijis svarīgi izstāstīt arī to, kas notiek ar Maiklu. Man personīgi tas vairs neienteresēja, jo tajā mirklī, kad kāds no varoņiem kaut arī pasīvi, tomēr nostājas pret to, kuram skatītājs līdzpārdzīvo, ir grūti prasīt, lai mani aizkustinātu abi stāsti.  

Ar 'The Reader' noskatīšanos ir noslēdzies mans apskats par Oskara nominācijām sieviešlomu kategorijā. My Oscar goes to Kate Vinslet. Lai piedod man Merila Strīpa, bet viņai iekš "Doubt" bija tikai divas epizodes, par kurām var teikt - wow! Melissa Leo iekš "Frozen River" - it kā forša, precīza loma, bet filma kopumā bijā kā atsaldēts pusfabrikāts.  Nu, Hateveja un Džolija, protams, labi izskatīsies uz sarkanā paklāja, bet es neesmu īsti pārliecināta, vai par sūdīgu lomu mocīšanu, sejas taisīšanu, teksta atrunāšanu un skaistām, bet skumjām acīm pienākas atzinība.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {45}

(no subject)

from: [info]decembris
date: Feb. 15th, 2009 - 10:35 pm
Link

mjā, tā ir. man gan nešķita, ka džolijai vispār vajadzēja būt iekšējām kaislībām kādu izpist. es gan viņas šķietamo vēsumu drīzāk uztvēru nevis kā pohujismu, bet gan kā spēju savaldīties pretēji visu instinktu mudinājumam, bet tas tā... manuprāt, viņai arī vajadzēja būt pasīvajam tēlam, vienkāršajam cilvēkam, kas filmā vispār parādās tikai tāpēc, lai demonostrētu, līdz kādam absurdam var nonākt nekontrolēts, uz pašsaglabāšanos par katru cenu vērsts varas mehānisms.

par malkoviču arī atsevišķs stāsts. laikam džekam patīk par sevi ierēkt. ceru, ka tas ir izskaidrojums.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 15th, 2009 - 10:41 pm
Link

jā, bet tad Džolija nebūtu galvenais varonis, jo stāsts tomēr initially ir par māti, kura zaudējusi savu bērnu. malkovičam īstenībā bija ļoti precīza loma, jo viņš patiešām gribēja būt Dievs zemes virsū un visa viņa darbība bija vērsta uz to, lai iegūtu bonus punktus caur apbižotajiem, kuru liktenis viņu ne tik ļoti interesēja, jo viņam daudz svarīgāk bija kļūt par balto&pūkaino uz sliktās varas fona, bet viņš bija runātājs, nevis darītājs.

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]decembris
date: Feb. 15th, 2009 - 10:54 pm
Link

džolija jau arī nebija galvenais varonis. galvenais varonis, tipa notikumu virzītājs ir mehānisms (šajā gadījumā policistu un dakteru personā).

es, protams, saprotu, ka runāju tikai par vienu no filmas stāstiem, taču pārējais, manuprāt, nemaz nav īpašas apspriešanas vērts.

savukārt malkoviča tēla rīcības motīvus man izprast bija pārāk grūti, jo viņš ne uz sekundes simtdaļu mani nepārliecināja, ka tiešām ir kaut kāds svētais tēvs, nevis malkovičs, kurš perfekti tēlo malkoviču.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 15th, 2009 - 11:06 pm
Link

tad pasaki, ar ko atšķiras dokumentāla no mākslas filmas? mākslas filmā stāstam ir jābūt izstāstītam caur cilvēkiem, kur mehānisms var radīt šķēršļus, bet tas iedarbojas uz dzīviem cilvēkiem, kuriem mēs līdzpārdzīvojam. Džolija ir galvenā varone, leading actress. Tam bija jābūt viņas stāstam, ar to filma sākas, ar to tā arī beidzas. Problēma no scenārija viedokļa ir tāda, ka autoriem daudz svarīgāk bija uztaisīt propogandu par daudziem topikiem, nevis līdzpārdzīvojamu stāstu par viena konkrēta cilvēka pavisam konkrētu un patiesībā sirdi plosošu traģēdiju. ir sistēma, bet nav traģēdijas. ar to šī filma zaudē :(

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]decembris
date: Feb. 15th, 2009 - 11:16 pm
Link

nez, es tīri labi varēju viņai līdzpārdzīvot. it kā samērā pieklājīga sievietīte ar kuru šitā nesmuki izrīkojas. nelieši, nu :)

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Feb. 16th, 2009 - 12:17 am
Link

nja, ārkārtīgi pieklājīga. nevienā momentā pat neienāca prātā ar kādu arī nokniebties! pieklājīga, bezspēcīga un frigida :D:D
ir o.k. es nestrīdos. katram sava pozīcija ;)

Reply | Parent