kaķa klepus - plāni

Īstenībā, pēc "Nekā personīgi" un "De facto" noskatīšanās man uznāca reāls lūzerisms - totāls patriotisma krahs un naids. Naids pret šo valsti un cilvēkiem, kas to vada. Pret šiem stulbeņiem varas gaiteņos, kurus mani līdzcilvēki ir ievēlējuši, un šobrīd neuzskata par vajadzīgu iet ielās un viņus visus nošaut, jo, pareizi - nav jau ko likt vietā! Varbūt kāds tic, ka šis noteikti nav lielākais iespējamais ļaunums. Varbūt kādam vispār ir pohuj, kas šeit notiek, jo tāpat jau neko ietekmēt nevar! Es principā sliecos uz to pēdējo variantu. Uz masu slepkavību, pat ar mērķi aizstāvēt savu pašcieņu, šī tauta noteikti nav spējīga - tas nu ir vairāk kā skaidrs! Mums, latviešiem, sado-mazo gēns ir izteikts un ar vēstures faktiem apstiprināts. Pašcieņa? Kas tā tāda? Bet bezcerība, kas pa šiem gadiem ir krājusies, šī nacionālā bezcerība, atzīšos, šobrīd ir daudz graujošāka, nekā tā individuālā, kas uzmācas katru gadu pirms dzimšanas dienas. Man, godavārds, ir kauns, ka es dzīvoju šajā valstī! Es gribu prom! Tas ir mans nākamā gada mērķis! Piedodiet ...