jau sen

« previous entry | next entry »
Sep. 22nd, 2008 | 11:29 am

Daži sapņi tomēr paliek tikai un vienīgi sapņi. Vakar nosecināju - paldies Dievam, ka tā! Cilvēki ir tādi, kādi viņi ir, nevis tādi, kādus mēs viņus vēlamies redzēt. Konkrētajā situācijā tā otrā bilde manam ego liekas daudz pievilcīgāka: izdomāta mīlestība tomēr ir kaut kas vairāk par neatbildētiem telefonzvaniem. Grūti izsvērt, kurā gadījumā sāpe ir smeldzīgāka un dziļāka - kad brūk tā ilūziju pils vai kad vispār nekā nav, nekad nav bijis - ne sapņu, ne asaru! Tikai nesakiet, ka tas ir viens un tas pats. Galvenais taču ir mīlēt nevis būt mīlētam?!

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {6}

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Sep. 22nd, 2008 - 01:28 pm
Link

ilūziju sagrūšana laikam nav tik sāpīga kā tad, ja tu zaudē kaut ko īstu. man svarīgi, lai sirds nav tukša. kaut tur ir tikai spilgti sapņi, kas varbūt nekad nepiepildīsies, kaut kāda neizskaidrojama mīlestība un kaisle (ne-seksuāla), visi tie sīkumi un detaļas, kas apkārtējiem droši vien liktos dīvaini, taču tie ir mani un ļoti, ļoti dārgi! bet varbūt tāpēc tajā sirdī nav vietas nekam īstam?

Reply | Parent | Thread

zii

(no subject)

from: [info]zii
date: Sep. 22nd, 2008 - 04:23 pm
Link

un tad atkal -kas ir īsts...

Nez, par to sirds tukšumu runājot. Kaut kā pēdējā laikā mēģinu par nonākt līdz tukšumam. Manuprāt, tikai tad, kad esi tukšs un brīvs, ir vieta kaut kam piedzimt.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Sep. 22nd, 2008 - 04:46 pm
Link

:) notiek jau arī kaut kāda dabīgā atlase - šis tas kļūst neaktuāls, šis tas nāk klāt pavisam jauns. notiek, viss jau patiesībā notiek :)

Reply | Parent