kaķa klepus - February 24th, 2007

Filma, kas iekļauta listē 'jānoskatās vēlreiz'. Tiem, kam patīk Renē Zelvēgere, šis būs īsts meduspods, jo viņas specifiskās grimases ir pietiekoši specifiskas, taču šajā filmā - pilnīgi atbilstošas un vitālas. Lieliska aktierspēle un burvīgs scenārijs. Stāsts par mātes (Merila Strīpa) funkciju ģimenē un tik daudzu cilvēku dzīvēs. Ja paskatās bonusa materiālu, kur režisors stāsta par šīs filmas tapšanas motīviem un 'audzinošiem' nolūkiem, tad top skaidrs, kāpēc šis stāsts ir izdevies tik patiess un ticams. Vēzis. Meita, kas uzsākusi karjeru NYC, pēc tēva lūguma ir spiesta uzņemties slimās mātes kopšanu. Tēvs, kas strādā augstskolā, ir gļēvs un patiesībā ļoti nobijies, pieradis pie ierastās lietu kārtības, ka ir spējīgs (neapzināti) izpostīt vairāku cilvēku dzīves. Mātes slimība progresē, nelīdz ne operācija, ne ķīmijterapija. Pāreja uz morfīnu, kurai ir tikai viens un pietiekoši skaidri nojaušams iznākums - mokpilna nāve. Tā nav dzīve, tā ir vienkārši eksistēšana from day to day. Lūgumi pārtraukt šo bezjēdzību. un tad beigās - kurš bija tas, kur viņai iedeva pārāk lielu morfīna devu? Tēvs? Meita? Nē, šajā stāstā ir tikai viens cilvēks, kuram ir pietiekoši daudz drosmes, uzdrīkstēšanās, spēka un izturības, lai to izdarīta. tā ir pati māte - šī sieviete, kura savā sirdī glabājusi tik daudz sāpju un prieka, tik daudz rūpju un gandarījuma. savas dzīves nogalē, guļot uz nāves gultas, gandrīz nekustīga, kā elpojošs līķis - viņa pati ir piecēlusies un iedzērusi savu liktenīgo zāļu devu. ne velti beigās diez gan filigrāni tiek apspēlēts šis pārdozēšanas motīvs, vainīgā meklēšana. kaut arī filmā ir daudz retrospektīvu momentu, šī aina, kā viņa iedzer liktenīgo zāļu devu, skatītājam netiek parādīta. kā klusa himna tām sajūtām un emocijām, ko tik daudz sieviešu glabā savās sirdīs un atmiņās. vēl viena morāle ir par vīriešu garīgo vājumu - tādās situācijās kā šī viņi novēršas, viņi izliekas spēcīgi esam, bet reizēm pārņem sajūta, ka par savām iekšējām emocijām un sāpēm viņi ne tikai nav spējīgi runāt, viņi pat paši nespēj īsti tās apjaust. es jau nesaku, ka visi ir tādi, bet šī filma man lika par to aizdomāties. tas ir talants. un dod Dievs jums visiem spēt saskatīt ne tikai to, kas ir jūsu acu priekšā.