kaķa klepus - opā!

Šodienas Dienā tas raksts par bulīmiju. Tās meitenes mamma man atsūtīja īsziņu, lai izlasu. Pēc tam telefonsarunā nonācām pie atziņas, ka neviens nevar palīdzēt tik ļoti kā katrs pats. Ne Dievs, ne mamma, ne draugs. Destruktīvākais, ko cilvēks ar sevi var izdarīt, ir dzīvot ar pagātnes nodarījumiem un sāpēm. Tas ir galā. Jā, tas ir noticis ar tevi, kāds ir bijis vardarbīgs, taču tas ir beidzies, tas ir pagātnē. Bet es zinu, cik grūti ir piedot un iet tālāk. Es arī bez saviem līdzcilvēkiem, bez tiem dažiem draugiem, kas grūtā brīdī mani ir stutējuši un teikuši, ka ir jācīnās, nebūtu tikusi galā ar likteņa-slikteņa mesto izaicinājumu. Paldies viņiem par to. Paldies zii, kura ir bijusi blakus visdrūmākajos brīžos. Taču tikai tad, ja tu esi pietiekoši drosmīgs paskatīties uz sevi, atzīties un nemelot sev, ja tu esi spējīgs atstāt pagātni pagātnē, izdzēst no sevis aizvainojumu, tikai tad tu vari uzvarēt. Pretējā gadījumā ne zāles, ne psihoterapeiti tev nepalīdzēs.