kaķa klepus - No Country for Old Men

Yeeh :) Riktīgs Teksasas gabals! Lai gan neko tādu savu mūžu neesmu nekad skatījusies (un diez vai kaut kad arī skatīšos), taču manu uzmanību filma noturēja akurāt visu divu stundu garumā. Sižeta līnija ar naudas čemodānu bija lieliska. Kaut vai tādēļ vien, ka šis ir viens no lieliskiem piemēriem, cik daudz ko var panākt un pateikt ar precīzu un attaisnotu darbību, bez tekstiem. Viens no filmas motīviem man pieleca diez gan ātri, bet vēlāk tas tiek pateikts arī tekstā - nauda (un narkotikas) ir ļoti spēcīgs motīvs, lai, pēc tās dzenoties vai ar to bēgot, cilvēks nonivelētu visu pārējo, kas tam reiz bijis vērtīgs. Ar 2 miljoniem dolāru pilnā čemodāna atradējs tā vietā lai bēgtu, atpakaļ neskatoties, gribēja notēlot mačo un piebeigt slikto, kas viņam dzinās pakaļ. Taču šī vēlme pašapliecināties viņu noveda pie viena pēdējā - letālā - šāviena. Tam sekoja arī sievasmātes nāve. Pēc tam sliktais atrada un nogalināja sievu, pavēršot viņas vīra solījumu pret pašu. Protams, poličiem nekas cits neatlika, kā noplātīt rokas un dziļdomīgi nopūsties - kā lai mēs pret tādu vājprātu aizsargājamies?! Viens gan man nepalika skaidrs - ļaunā personāža motīvi. Kāpēc viņš rīkojās tik brutāli?! Šerifa monologs pašās beigās bija pavisam ciets rieksts, jo es patiesībā gaidīju, ka arī ļaunumam pienāks gals - viņi to maniaku sagūstīs, bet nekā :( Avārijas aina vispār satriecoša - sēdi, skaties - cilvēks mierīgi brauc pa ceļu un te pēkšņi viens no sāna - bums! Aš pilnīgi salecos!!
Katrā ziņā filma ir ļoti interesanta, neskatoties uz daudzu skatītāju atsauksmēm, ka gabals ir stipri vien borring! Spriedzes ziņā, manuprāt, lielākais meistardarbs ir perfect timing - nesasteigti notikumi, tajā pat laikā nevienā mirklī man nebija garlaicīgi, jo jau pašā sākumā ir panākts līdzpārdzīvojumus - gan labajam, gan sliktajam tēlam. Savukārt mīklas atrisinājumi nenotiek mūsu acu priekšā - galvenie punkti uz 'i' tiek salikti t.s. aizkadrā, bet ar atsevišķām epizodēm mēs nojaušam, kā viss ir beidzies. Kaut vai elementārs sīkums: filmas laikā ir viena epizode, kur sliktais kājas uzliek uz gultas malas, lai nenotraipītu zābakus ar asinīm, kas plūst no tikko nogalinātā upura. Aina, kur viņš ierodas, lai piebeigtu sievu, nebeidzas ar viņas nogalināšanu - nē, pirmajā epizodē viņi tikai runā. Nākamajā epizodē sliktais iznāk pa mājas durvīm un skrupulozi nopēta savus zābakus - lai pārliecinātos, ka tos nav skārušas nogalinātās sievas asinis, ne!? Un šie ir tie fantastiskie sīkumi, kas filmu padara par labu un intriģējošu.
Ja man ir jāsalīdzina ar sentimentālo Atonement, es tomēr Oskaru dotu šai filmai. Pat ja šīs filmas abas saliek kā gleznas rāmī vienu otrai blakus, es vēl jorpojām priekšroku dotu skarbajam Teksasas tuksnesim, kur katrs smilts graudiņš un zāles stiebriņš ir uzvilkts ar smalku otiņu, tajā ir ielikta kaut kāda dvēselīte (sorry par deminutīviem). Vienkāršībā ir spēks. Nevis skaistos cilvēkos, ietērptos atlasā ar perfektām frizūrām, parādot viņu skaistumu un nebeidzamo mīlestību uz posta un sāpju fona. Šie kontrasti man liekas nodrāzti.