kaķa klepus - Post a comment

Man šķiet, ka neizdevās kaut kā sakaut vai iedzīt, taču man radās iespiads, ka tas arī nebija JD mērķis. Toties labi izdevās parādīt to, ka vienīgais brīdis, kad MP patiešām atdzīvojās, un aktīvi iestājās par kaut ko, bija štokenberga jautājums. Tb, no psiholoģiskā viedokļa ši saruna tikai (lieku reizi) atklāja, ka vienīgais, kam viņš patiesi ir piederīgs, ir partija, un vienīgās intereses, ko viņs pārstāvēs, būs TP un paša personīgās. Līdz ar ko visa šī primitīvā PR, sākot ar sievas - Skarbās Vadoņa sievas interviju un beidzot ar šo one-man-show, kam it kā būtu vajadzējis kādu pārliecināt, ka viņš strādā kā traks, un ir daudz kompetentāks par jebkuru viņa kritizētāju, nestrādāja. Ja cilvēkam vispār ir galva uz pleciem, tad viņs taču redz, ka MP uz katru jautājumu iesākumā mēģina izvirzīt sagatavotu atbildi, kas neatbild uz uzdoto, bet ietver sevī vispārīgu pārstāstu par "padarīto", vai - otrs variants - aizrāda domburam par nepareizu skatījumu uz lietām, vai, vispēdējak, kad vairs nav, ko teikt - attaisnojas ar vispārīgo situāciju valstī, eirpoā, pasaulē. Un tā sīkā, maziskā stīvēšanās par lietām, par kurām katram, pilnīgi ikvienam lv iedzīvotājam skaidrs, ka viņs melo! tas izskatās kā bērnam spītīgi liedzoties, ka nočiepis konfekti!
Par pārējo - nu, demagoģija bija arī no Dombura puses, bet ne variāk, kā lai dabūtu tiešu atbildi uz jautājumu. tai ziņā MP beigu izvirdums par raidījumu nepietiekami pragmatisko gaistoni bija pilnīgi lieks, jo emociju šai sarunā bija iespējami maz.
Ai, nu.. jāiet uz manifestāciju.