confused

« previous entry | next entry »
Sep. 19th, 2007 | 04:54 pm

ir lietas, kuras nervu sistēmas saudzēšanos nolūkos būtu jāuzraksta lieliem burtiem un jāpiekar sev redzamā vietā. citādi reizēm ir grūti novaldīties, kad kārtējo reizi sākas viens un tas pats marasms. tā pārgudrība nav vajadzīga citiem, tā ir vajadzīga tikai un vienīgi sev pašam, jo katrs jau tomēr (izdzīvošanas nolūkos) izvēlas sevi vairāk vai mazāk pasaudzēt!
es tikai nezinu, ko atbildēt uz jautājumu: ko darīt, ja viens no tuvākajiem (ne emocionāli, tikai liktenīga sagadīšanās ne manas izvēles rezultātā!) cilvēkiem sevi nīcina ārā, un tu esi centies viņam iestāstīt, ka tā nav labi, tā nav pareizi un ar tādu attieksmi viņš nodara aizvien lielāku ļaunumu sev. ar katru reizi bezspēcībā nolaižu rokas. nevaru nelikties ne zinis, jo šis cilvēks daļu savas dzīves un problēmu caur savu pozu cenšas uzgrūzt man, lai es tās izdzīvotu līdzpārdzīvojot. un tās ir ļoti smagas lietas. un zinu, ka gudri cilvēki, kas zina stāsta detaļas, man ir teikuši, ka šim cilvēkam nav tiesību tā darīt. bet dzīvē jau visādi notiek. gribas ļoti sevi pasargāt. stulbi, ka jāsargās pat no tuviniekiem :S
Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {4}

(no subject)

from: [info]murse
date: Sep. 19th, 2007 - 06:53 pm
Link

tā viš i.

Reply


(no subject)

from: [info]crash_and_burn
date: Sep. 19th, 2007 - 08:00 pm
Link

Vienīgais veids, kā cilvēku dabūt no šāda stāvokļa ārā ir dabūt viņā motivāciju izķepuroties.

Jo stāsti, ka viņam no tā ir sliktāk utt nepalīdz... un nepalīdzēs... Ja cilvēkam nav vēlmes dzīvot, tikt ar to galā, tad viņam pofig, ka tā viņš sevi vēl dziļāk iedzīs...

Reply | Thread


pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Sep. 20th, 2007 - 08:47 am
Link

tur jau joks, ka esmu centusies skaidrot, ka nav jēgas čakarēt savu veselību; ka ir uz pasaules stulbi cilvēki, kurus nav neviena spēkos izmainīt; ka tāda ir dzīve, bet īr jāmaina attieksme, ja nevar mainīt apstākļus. tas viss ir darīts, bet kā pret sienu! te patiešām izskatās, ka cilvēkam nav vēlmes dzīvot, jo viņš sevi nemitīgi pozicionē kā mūžīgo cietēju un to, kam nepārtraukti tiek darīts pāri! un arī veselība paralēli signalizē par draudošajām briesmām un to, ka tālāk tā turpināt nebūtu labi! taču tas ir stūrgalvības un abidnosjt kalnagals, jo izskatās kā mērķis ir sevi novest līdz tādam kliņķim, lai pēc tam apkārtējiem varētu demonstrēt - 'redz, kā pasaule un dzīve pret mani ir bijusi nežēlīga!'

Reply | Parent | Thread


(no subject)

from: [info]crash_and_burn
date: Sep. 20th, 2007 - 12:22 pm
Link

1kaart par divu cilvēku attiecībām (da jebkādām: darba, draugu, mīļāko, vīra-sievas, utt) - attiecībām ir jābūt simbiotiskām - abiem ir jāgūst no viņām kautkāds labums. Jā protams ir mirkļi, kad kāds vairāk dot un kāds vairāk ņēm, bet tas nevar vilkties bezgalīgi. Pašlaik izskatās, ka jums ir parazitējošas attiecības, kur viņs visu laiku ņem (nezinu ko tieši, bet kautvai tavu kompāniju, tavus padomus, tavu žēlošanu). Un tas nav normāli - neieteikšu neko darīt, jo nezinu situāciju un nezinu jūsu attiecībaas...

2kaart lai arī, kas notiek ar cilvēku - viņš pats pie tā ir vainīgs (un šeit nav izņēmumu). Līdz ar to pie tā, ka viņš ir sačakarējis savu dzīvi - viņš pats ir vainīgs. Bet protams ir cilvēki, kuriem patīk visu vainu uzvelt visai pārējai pasaulei un stāstīt kāds viņš balts un pūkains, un visi pārējie ir viņu apbižojuši... Jo tā viņi parazitē uz citiem, neko nedodot, bet saņemot visu pretī, galvenokārt dēļ žēluma.

Reply | Parent