kaķa klepus - bļedj!

ģimenes scēnā jauns pavērsiens. tagad mātei no notāra ir pienācis brīdinājums (ar pilnīgi nesaprotamu atsauci uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 1. un 2. pantu), ka nākam4dien jāierodas pie notāra parakstīt vienošanās (atkal?!) par līguma izbeigšanu un dzīvojamās telpas atbrīvošanu 3 mēnešu laikā. Pamatojums esot tāds, ka izīrētais īpašums esot nolaists - neesot taisīts līgumā noteiktais remonts; par 7 gadiem neesot maksāts nekustamā īpašuma nodoklis (pa šiem 7 gadiem nekad nav ticis saņemts aprēķins no izīrētāja, kāda ir maksājamā nodokļa summa par izīrējamo daļu!). un izīrētājs nesaprot (negrib saprast!), ka tas īpašums tiks atbrīvots tiklīdz būs nokārtoti visi dokumenti ar banku, mākleriem un pārdevējiem, lai senči varētu deportēties tālāk uz austrumiem. es nezinu, vai drīkstam parakstīt vienošanos par līguma izbeigšanu pēc 3 mēnešiem, ja pagaidām vēl nav skaidrs, vai dabūsim kredītu!!! ja neparaksta, tad priekšā ir tiesāšanās.
māte savukārt ir nolēmusi beigt dzīvi, sajūkot prātā. var tikai apbrīnot, cik self-destructive viens cilvēks spēj būt! visa tā emociju uzkurināšana, stresošana, obiženka un spēlēšana uz nerviem!! esmu teiksui 'bāc, nolaidies uz zemes un atver acis! pasaule un cilvēki ir nežēlīgi! samierinies ar to. dāvanas nevienam nedod. bet ne jau tāpēc ir jādzer sirds drapes un jābesās par visu, par ko vien var besīties'. ir, protams, situācija netaisnīga un pretīga bezgala, bet visi tie teksti, sākot ar 'iešu un pakāršos' un beidzot ar 'es tajā trakomājā vairs nedzīvošu! tas vairs nav izturams!' - es nevaru mainīt viņas attieksmi.
masē no visām pusēm. zinu un saprotu, ka neviens nevar palīdzēt, kad runa ir par emocijām. izbimbājos, norakstīju daļu nost no sevis, ieņēmu pāris C vitamīna ripas un back to work! Fuck it all!