māte
« previous entry | next entry »
Jun. 29th, 2007 | 10:21 pm
Šonakt sapnī mana māte raudāja un dauzīja savu galvu pret laternas stabu. Un tas tāpēc, ka viņa vakar zvanīja, bet es necēlu trubu. Sapnī konflikts izcēlās par to, ka es pīpēju - tas ir vienīgais, par ko esam jebkad strīdējušās.
Visvairāk es gribu tikt vaļā no šiem zemapziņas murgiem. Šodien sapratu, ka patiesībā viņa ir vāja sieviete, pilna ar negatīvām emocijām - skaudību, pašlepnumu, spītību un egoismu. Kaut kas no tā visa ir iedzimis manī. Bet viņā valdošais negatīvisms mani dzen izmisumā. Ja es to nesaprastu, man būtu vieglāk sadzīvot ar viņu. Šobrīd vienkārši derdzas.
Visvairāk es gribu tikt vaļā no šiem zemapziņas murgiem. Šodien sapratu, ka patiesībā viņa ir vāja sieviete, pilna ar negatīvām emocijām - skaudību, pašlepnumu, spītību un egoismu. Kaut kas no tā visa ir iedzimis manī. Bet viņā valdošais negatīvisms mani dzen izmisumā. Ja es to nesaprastu, man būtu vieglāk sadzīvot ar viņu. Šobrīd vienkārši derdzas.