kretīns!

« previous entry | next entry »
Jun. 25th, 2007 | 11:41 am

Principā - nevaru nomierināties!
Tātad 5dien kolēģis (kas jau pusgadu mani lenc) uzaicināja mani uzspēlēt biljardu, tjipa būšot vēl viens kolēģis un varbūt (!) vēl kāds. "Attiecības" mums līdz šim = tādas, ka šad tad sapīpējam un, satiekoties liftā vai kur citur, bazaru padzenam - nekas mērķtiecīgs vai speciāli organizēts! Tad nu 5dienas vakars iesākas iekš Malibu ar vienu solīdu kokteili un kapučīno, ko papildina vēl viens čomaks bez tā mana kolēģa. Tad atnāca čomakam sieva un mēs gājām spēlēt biljardu. Un tad pievienojās vēl viens pāris, kuri bija manāmi pārsteigti, ieraugot sieviešu kārtas pārstāvi (mani) kopā ar to manu kolēģi (kurš acīmredzot visos iepriekšējos eventos bijis single by the definition). Bet tad ieradās vēl viens pāris ... un tas jau bija par daudz. Punktu visam pielika frāze "X (vārds) meitene" - es tiku nosaukta par Viņa meiteni. Bļedj, un tad es paliku reāli ninkna! Vai tiešām man vienīgai liekas kretīniski, ka cilvēks tevi prezentē draugu kompānijai, nepadomājot par sekām - nē, viņš pat neiebilda, nepaskaidroja, ka es tomēr neesmu viņa meitene - viņš vienkārši smaidīja, pašapmierinātais kuilis!!! Vai arī es kārtējo reizi esmu naivi savārījusi sūdus, domājot, ka ar vīriešiem/kolēģiem taču var (drīkst!) uzspēlēt tikai biljardu un iedzert - bļedj, tās taču nav vēl nekādas attiecības vai mājiens ar mietu attiecību virzienā - vai mana piekrišana izklaidēties ir uzskatāma par piekrišanu vai potenciālām saistībām?!
un man iekšā par to visu vārās tā, ka maz neliekas - varētu pa purnu krāmēt! Jo redziet, ir vīrieši, ar kuriem var iedzert&uzspēlēt biljardu, bet neko vairāk! Bet šis .. kolēģis manī neraisa nekādus tālejošus kaislību asnus, vēl jo vairāk pēc tik kretīniska izgājiena!

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {6}

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Jun. 25th, 2007 - 04:27 pm
Link

jā, zinu, ka derēja noprecizēt! tāpat kā derēja vispār ignorēt/atteikt piedāvājumu pēc definīcijas, bet izlietu ūdeni nesasmelsi. nav jau tā dusma tik liela, kā varbūt no malas izskatās, tikai iekšēji tā drusku kremt. tagad cenšos to noreducēt uz kārtējo otas triepienu savā dzīves akvarelī, kas padara bildi krāsaināku un emocionālāku. gaidīšu "sava puiša" reakciju un tad gāzīšu pa purnu (lasi - pateikšu, ko par to domāju). pagaidām ir pilnīgs klusums. moška būs kaut ko sapratis?!

Reply | Parent