manam mirklim laimi piešķir pagājība. |
[Jun. 17th, 2012|09:53 pm] |
novēroju sevī tendenci krāt glorificētus/ glorificējamus laikus un datumus. ilgi zibināt tos sev acu priekšā, nelaižot vaļā. itin kā baidoties, ka citu man nebūs. nedzīvoju tagadnē. un, skumjākais - bieži pamanos aizmirst, ka tagadnei piemīt milzu potentiāls kļūt un būt tikpat vērtīgai jau te, šai pašā mirklī. nevis atcerēties, bet piedzīvot. |
|
|
Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | July 3rd, 2012 - 10:29 pm |
---|
| | nākotne | (Link) |
|
un kā ar nākotni? Es laikam dzīvoju nākotnei, lai arī ārēji to varbūt nevar pamanīt. Visi noteikti domā, ka es dzīvoju tikai tagadnei, bet patiesībā tā ir tikai aizmiršanās tagadnē, jo man bail no tā, kas notiks nākotnē... | |