| tā nebūtu, ja baudīt nepaguvusi. |
[Oct. 22nd, 2011|03:38 am] |
pirmo reizi šaubījos un pēc ilgiem laikiem mazapreibināta.
es nejūtu un būtu muļķlīgi just, bet bezjēdzīgas iespējamības glaužas klāt un pazudina Dvoržāka simfoniju, kam šodien lemts kalpot par koncerta daļu pēdējo.
vairs nenodrebu un nesatrūkstos; viņš iet garām un dažkārt ne viens vien. kad viņa dejo ar citu, sirds gavilē, pagājībā grimusī un bērnišķīgā.
pārņemta un tomēr vienaldzīga,
brīva un
salta, un
neatkarīga
itin kā aizgājušā plīvurs
mazākais, trejgades vecs
pār mirkļiem
kļautos. |
|
|
