| manam mirklim laimi piešķir pagājība. |
[Jun. 17th, 2012|09:53 pm] |
novēroju sevī tendenci krāt glorificētus/ glorificējamus laikus un datumus. ilgi zibināt tos sev acu priekšā, nelaižot vaļā. itin kā baidoties, ka citu man nebūs. nedzīvoju tagadnē. un, skumjākais - bieži pamanos aizmirst, ka tagadnei piemīt milzu potentiāls kļūt un būt tikpat vērtīgai jau te, šai pašā mirklī.
nevis atcerēties, bet piedzīvot. |
|
|