- 2.4.09 03:45
- 2,5 h līdz rīta kafijai. Nolēmu šo dienu sākt agri. Rīti esot skaisti - tā runā. Es arī gribu.
Pirms brīža pamodod ar pilnīgu izmisuma pilnu neizpratni, kāpēc gultā esmu viena. Pagāja laiks, līdz sapratu, ka šī jau ir trešā nakts pēc kārtas. Jāpierod.
Ārā kļūst siltāks, var izsmēķēt cigareti un tikmēr nosalst tikai mazais pirkstiņš. Sēdēju uz kāpnēm un raudzijos uz Pamesto Māju. Tas raisija mīļuma pilnu sajūtu. Pat sadraudzējos ar Klaiņojošo kaķi. Naktis ir burvīgas. Tu sēdi nožēlojamā rajonā, dzirdi, kā kūsā dzīvība, bet tas ir tur tālāk. Tas ir kā uz vientuļas salas. Var uzvilkt cepuri, vilnas zeķes ietīties halātā+pledā un sēdēt uz kāpnēm, zinot, pat ja kāds redzēs, neviens nenosodīs.
Šodien man kāds cilvēks teica - ka esmu labs draugs, man gribējās šo personu sist. Ar Pannu. Es reizēm redzu tādas kā vīzijas un tajā brīdī es iztēlojos, kā atveru savu cepeškrāsni un pilnā mierā paņemu lielo pannu. Tā vietā, gan es pazemīgi noliecu galvu un ironiskā tonī teicu - man ir tas gods. Mans smaids bija neviltots.
Nolakoju sarkanus nagus. Tas esot seksuāli, ja nemaldos, tā stāstija kāda no tām grāmatām, kas mūsdienās atrodamas grāmatnīcās - stendā Filosofija. Ja nemaldos grāmata saucās "Kā apprecēt īsto vīrieti" Varbūt bija arī klāt tas teksts par 10 dienām. Nezinu, kāpēc cilvēkiem tik svarīgas ir tieši šīs 10 dienas, nevis 14 vai 7. Ek, katrā ziņā tur atrodams plašs literatūras klāsts,par to, ko var paveikt 10 dienās.
Līdz kafijai 2h
Nolēmu, ka man vajadzētu sākt rakstīt tādu īstu dienasgrāmatu, uz mazliet iedzeltenām papīra lapām ar tintes pildspalvu. ja vien es nebūtu mazliet par slinku. Tad es to laiku pa laikam varētu dedzināt, cerot, ka Bolgakovam bija taisnība un manuskripti nedeg.
"Tādas skumjas, tāds krievisks noskaņojums un man jau atkal gribas iedzert" :tā Hospitāļi ja nemaldos.
Viss, gana. - Mūzika: Mur Mur
- 1 rakstair doma
- 1.4.09 21:17
- Es sāku iet sviestā. Otrā diena bez darba un šonedēļ tā arī vel neviens nav pierakstijies, bet iet sviestā ir jauki, reizēm pat jautri, var gremdēties nostaļģiskās atmiņās, veroties uz dejojošo meiteni pretējās mājas logā, var sarkastiski izsmiet dzīvi kādā virtuālā sarakstē, var darīt tik daudz bezjēdzīgu un laikapēdošu lietu, ka pašai vakaros sametās kauns. Šodien gan bija arī dažas labas lietas:
- Es beidzot verbāli vienojos ar saimnieku par šī dzīvokļa atstāšanu līdz ar 1.maiju.
- Es atklāju, ka pa 1,49 ls var pagatavot gardas vakariņas (alus iekļauts cenā). Vispār ir pozitīvi, ka zinu, cik kas maksā, kādreiz tā bija nebūtiska informācija.
- Es uztaisiju 4 nagus kreisajai rokai. Divus sarkanus, divus dzeltenus.
Dienas plāns izpildīts vidēji par 25 %. Rādītāji ir baisi. Toties es sajutu pavasara vēju. Atklāju vel kādu labu izklaidi. pārbaudīt visus vecos ē-pastus! Tur ir sakrājušās tik daudz uzjuatrinošu draziņu, ka prieks. Izrādās, ka daudzi vortāli sūta atgādinājuma vēstules! Jā. Sajutos bezgala vajadzīga.Vispār esmu laimīga. Kā brokolis* :D* nosacīta atsauce uz bezgala romantisko pelnrušķītes stāstu mūsdienu kino "Jaukā sieviete" - Mūzika: Edith Piaf
- 3 rakstair doma
- 30.3.09 23:13
- Šodien biju uz koncertu. Tas mani vedināja uz pārdomām par seksu (šis vārds man sāk šķist banāls, bet visi pārējie, kas apzīmētu dzimumattiecības pauž pārāk spēcīgu nokrāsu). Atceros, bija reiz reiza, kad raudāju aiz laimes. Tas bija emocionāla un fiziska piepildijuma kopums klasiskās mūzikas pavadijumā. Ak, jā, par seksu. Es izpratu teiciena - vel labāk kā orgasms - jēgu. Izrādās bezgala vienkārša, tas mani mazliet sarūgtināja, bet izpratne bija atklāsmjveida, līdz ar to tomēr baudāma un sajūtu pastiprinoša. Vēlāk es domāju par seksa nozīmi attiecībās un platoniskām attiecībām un attiecībām, kurās ir tikai sekss un tas mani savukārt noveda pie neizpratnes, cik lielā mērā altruismā ir jūtama liekulības klātbūtne. Tas visu teorētiski skaisto padarīja netīru un es nolēmu ieiet veikaliņā un nopirkt šokolādi! Man patīk, ja veikaliņš, kurš strādā līdz 24:00, tiešām ir atvērts arī 22:40!
Brīžiem es nespēju izprast, kuros brīžos es kļūstu tik reālistiska un dzīvi izsmejoša. Kas ir tas, kas liek pazust manam naivās un ideālistiski bērnišķīgās sapņotājas garam.
Ek.
Tad nu par kaislību savienošanu! - 0 rakstair doma
- 29.3.09 04:28
- Šonakt kaut kas nav kārtībā ar laiku. Katrs laikrādis rāda savādāk un man vel jo projām gribās lēkāt pār peļķēm. Varbūt laiks iet līdzi laikam.
- 0 rakstair doma
- 26.3.09 17:50
- Uz parka soliņiem daudz izdzīvoti mūži. Man patīk parku soliņi. Ne tādi kā krastmalā, bet tie ĪSTIE parku soliņi. Vai arī tādi kā Dzintaros, ja gribas ko mūsdienīgāku. Ir stilīgi sēdēt uz soliņiem, kāpt uz soliņiem, gulēt uz soliņiem un darīt vel visu ko.
Šovasar es gribu izbraukāt Latviju. Kā nekā katrā pilsētā soliņi ir citādi. Es pat reizēm vasaras pievakarēs varētu sēdēt dziļdomīgu skatienu vērot strūklaku ( vai vienalga, kas nu kurā parkā ir aci piesienošs) un izlikties, ka rakstu dzeju, par soliņiem protams. Dzeja man vienmēr asociējās ar Čaku (tur es neko nevaru padarīt) un es nekad nebūšu Čaks. Reizē manī mēdz iemiesoties Rainis, bet Čaks ir tikai atmiņa, ko jūtu ejot par sakarsušu bruģi. Ziemā es nekad nejūtu Čaku. Žēl. Man nepatīk sezonālas attiecības.
bet ja nopietni man šodien piedāvāja darbu sēklu veikalā. Šī doma mani tik ļoti uzjautrināja, ka ar jaunu sparu savietoju nagu sludinājumus! Iedvesmojoši! - Mūzika: Connels - 74-75
- 2 rakstair doma
- 19.3.09 22:31
- Šodien ielūkojoties iekš sava Draudziņiem.lv profila, man radās jautājums, vai cilvēki ir noguruši no virtuālās realitātes, tur radītā tēla un pat nosacīti popularitātes. Šodien šo profilu pametuši divi indivīdi no maniem tur esošajiem... cilvēkiem. Viens par to brīdināja dienasgrāmatā, otrs pārsteidza visus. Varbūt kārtējā stila tendence. Ja kādreiz bija stilīgi tur būt, tad tagad ir stilīgi nebūt :D Bet ja tā padomā šis ir vērotāju un radītāju laikmets. Virtualitātē mēs varam sevi parādīt no labās puses. Vai vismaz tās, kas tiek uzskatīta par labo. Es tikai vel nezinu, kur tam ir jēga, tas tikai saasina iekšējās pretrunas, bet ne jau man par to lauzīt savu galvu. Šodien jūtos pārāka par parastajiem ļaužiem.
Nez vai zemenes manā muslī ir īstas?! Nu tādas kādas aug manas vecmāmiņas dārzā. Ja tā padomā tas vien ir iemesls pārvākties uz Jelgavu, lai varētu veselu mēnesi pārtikt tikai no zemenēm, cukura un piena! - 0 rakstair doma
- 18.3.09 19:40
- Esmu nelietojama. Šodien sapratu, ka tālāk vairs nav kur. mani pat nespēj ielīksmot lietas un notikumi, kuru dēļ vel pirms neilga laika būtu spoguļa priekšā dejojusi baletu. Punkts. Tālāk tā vairs nevar turpināties. Tāpēc šodien devos garā pastaigā no TC GC līdz TC Mols mēģinot racionāli izvērtēt situāciju un saprast, kas pie velna ar mani notiek. Khe un sapratu ar. :) (smaids gan bija lielāks) Tad nolēmu to nosvinēt. Nopirku šampānieti un končas, atbalstot Latvijas ražotājus, nenopirku musli, jo nevarēju aizsniegt un blakus gadijās tikai viens pienācīga auguma vīrietis, bet kad jau biju uzsmaidijusi un gatava lūgt palīdzību, viņa elkonī ieķērās blondīne. Situācija likās kurioza, bet tajā pašā laikā skumdinoša, tāpēc padevos, samulsu un devos tālāk.
Šodien mani nepamet šī dziesma:
"I want to live like common people
I want to do whatever common people do
I want to sleep with common people
I want to sleep with common people like you"
(Pulp - common people)
Njā, tagad esmu iertinājusies gultā, skatīšos šausmu filmu Silent hill. Dzeršu šampānietu un vienkārši mēģināšu relaksēties un rīt izkaust visu traucējošo no manas šī brīža eksistences. Tā teikt sākšu jaunu skaistu dzīvi. - 0 rakstair doma
- 10.3.09 23:41
- Dienas prieks: Nomaksāju visus rēķinus un nu man vel ir kur dzīvot vesalu mēnesi.
Dienas bēda: Mana jaunā un bezgala skaistā interneta pārlūkprogramma pilnīgi nedraudzējas ar Satori.lv un ar Draudziņiem.lv reizēm nesaprotas. Neražiņa. Tomēr tagad es labāk saprotu vīriešus, kas izvēlās blondīnes. Jā, skaistums tomēr prasa upurus. - Mūzika: Dzeguzite un Andris Danilenko - Miega Vilcienins
- 2 rakstair doma
- 9.3.09 02:14
- Ir jauki uzrakstīt garu tekstu un tad lēnām to dzēst. Tas liek izjust zināmu varenību. Kā tajā dāņu filmā, Rekonstrukcija. Tikai tagad līdz galam izpratu tās režisoru, kurš vispār ko tik bezjēdzīgu ir izveidojis. Jocīgi, ka ir lietas, kas skaidri paliek atmiņā, kā šī filma, kas man pat nav patikusi un tajā pašā laikā es nespēju atcerēties vārdus, parastus vārdus, kas apzīmē lietas vai darbības. Tā ir biedējoša sajūta, apzināties, ka ir vārds, kuru es jūtu, zinu, ko ar to apzīmē, un saprotu, ka tas visprecīzāk iederētos attiecīgajā teikumā, bet vienkārši nespēju to atcerēties. Tas manī vienmēr rada zināmu satraukumu par manu psihisko veselību. Ek. Es vairs nekad neiešu gulēt pirms pusnakts. Tas vienmēr beidzās ar to, ka pamostos ap šādu laiku un nespēju vairs iemigt. Atceros, kad bērnībā, pirms iemigšanas es vienmēr domāju par to, ka dzīvi beigšu ar kādu defektu. Tajā laikā visticāmāk šķita versija, ka es varētu zaudēt dzirdi vai redzi. Tā nu es gulēju mēģināju iztēloties un samierināties ar savu likteni. Nez, tā doma visi pirmsskolas vecuma bērni?! Tāpēc es bieži naktīs raudāju. Tagad man šķiet, ka es vienkārši sajukšu prātā. Tiesa gan es vairs neraudu, sen neesmu raudājusi, kaut gan gribās, brīžiem. Tas vienmēr sniedz atvieglojumu pēc tam, bet šķiet, ka visas asaras ir izraudātas. Man ļoti pietrūkst Puškina ielas palodzes un jaukā skata. Tas vienmēr mudināja uz pārdomām un tajā pašā laikā nomierināja. Kas var būt jaukāks par Mēnesi, Daugavu un laternām. Viss, izdzeršu glāzi ūdens un mēģināšu gulēt, gana atmiņu ainu.
- Mūzika: The phantom of the opera
- 0 rakstair doma
- 5.3.09 02:10
- Tikko vēlējos papildināt savu klikšķināmo vietni ar skaistu foto un kā jums šķiiet?! Atvēru logu pievienot un tad sapratu, ka man uz šī datora nav nevienas fotogrāfijas. Sajutos diezgan nožēlojami un dažas minūtes truli blendzu ekrānā, domājot, kas īsti es esmu. Nolēmu ka jūtos kā skudru lācis. Tas ir kas jauns manai personībai, ir bijuši Trusīši, Tīģerēni, Susļiki, bet Skudru lācis, tas ir kas nebijis. Nu tad par Mazo Zvēriņu Apvienoto Karalisti! Priekā!
- 0 rakstair doma
- 5.3.09 00:32
- Lūk, rakņājoties bezgala plašajos interneta resursos uzdūros šim te un mani saviļņoja.
A billion people died on the news tonight
But not so many cried at the devils sight.
Well Momma said,
Its just make believe, you cant believe everything you see. So baby close
your eyes to the lullabies on the news tonight.
Whos the one to decide that it would be all right
To put the music behind the news tonight?
Well Momma said,
You cant believe everything you hear, the diagetic world is so unclear. So
baby close your ears to the news tonight
To the news tonight
The unobtrusive tones on the news tonight.
(jack johnson - lullaby)
Jā, tā vienkārši! - 0 rakstair doma
- 4.3.09 14:47
- Sen neesmu šeit bijus, bet tas ir no manis neatkarīgu apstākļu dēļ vismaz galvenajos vilcienos. Nedienas ar datoru. Varētu pat romānu par to uzrakstīt, bet es protams to nedarīšu. (taisnošanās ir beigusies)
Šodien esmu tikko izvēlusies no gultas. šķiet, ka ir tik vēls, ka jālien atpakaļ. Dzīve mana rit bez izmainām: darba nav, naudas nav, toties ir rēķini un vel dažas cigaretes un kafija arī vel ir. ( tā tāda zīmīga atsauce uz bezgala baudāmo filmu Coffee an Cigarettes)jā, ir arī savas pozitīvās puses. Ko gan es iesāktu bez kafijas?! Lai gan vakar grasijos atmest. Ek nieki. Katru dienu uz jautājumu, vai man ir ko ēst atbildu - jā - un ar smaidu nomizoju kartupeļus :D Nez kāpēc cilvēki vispār uzdod šādu jautājumu?! Tas taču ir vairāk kā bezjēdzīgi, bet neskatoties uz radušos situāciju, man šķiet, ka es pietuvinos savam patiesajam es. Tas mani brīžiem padara laimīgu (vai kā teiktu kāds gudrs cilvēks- reizēm uzbrūk dzīvesprieks) protams brīžiem es palienu zem segas un domāju, ka ārā vairs nelīdīšu, garastāvokļa maiņas esot sievišķības izpausme un šājā dzīves periodā es esmu bezgala sievišķīga. :D Prieks, ka mani apkārt ir labi cilvēki, kas to pieņem, paldies viņiem par to, ka pietuvinās nevis attālinās. (Nu tiem, kas tā dara) - Mūzika: kino-pachka sigaret
- 0 rakstair doma