Liriskā šizofrēnija

30.3.09 23:13
Šodien biju uz koncertu. Tas mani vedināja uz pārdomām par seksu (šis vārds man sāk šķist banāls, bet visi pārējie, kas apzīmētu dzimumattiecības pauž pārāk spēcīgu nokrāsu). Atceros, bija reiz reiza, kad raudāju aiz laimes. Tas bija emocionāla un fiziska piepildijuma kopums klasiskās mūzikas pavadijumā. Ak, jā, par seksu. Es izpratu teiciena - vel labāk kā orgasms - jēgu. Izrādās bezgala vienkārša, tas mani mazliet sarūgtināja, bet izpratne bija atklāsmjveida, līdz ar to tomēr baudāma un sajūtu pastiprinoša. Vēlāk es domāju par seksa nozīmi attiecībās un platoniskām attiecībām un attiecībām, kurās ir tikai sekss un tas mani savukārt noveda pie neizpratnes, cik lielā mērā altruismā ir jūtama liekulības klātbūtne. Tas visu teorētiski skaisto padarīja netīru un es nolēmu ieiet veikaliņā un nopirkt šokolādi! Man patīk, ja veikaliņš, kurš strādā līdz 24:00, tiešām ir atvērts arī 22:40!

Brīžiem es nespēju izprast, kuros brīžos es kļūstu tik reālistiska un dzīvi izsmejoša. Kas ir tas, kas liek pazust manam naivās un ideālistiski bērnišķīgās sapņotājas garam.

Ek.

Tad nu par kaislību savienošanu!
0 raksta ir doma