Liriskā šizofrēnija

4.3.09 14:47
Sen neesmu šeit bijus, bet tas ir no manis neatkarīgu apstākļu dēļ vismaz galvenajos vilcienos. Nedienas ar datoru. Varētu pat romānu par to uzrakstīt, bet es protams to nedarīšu. (taisnošanās ir beigusies)

Šodien esmu tikko izvēlusies no gultas. šķiet, ka ir tik vēls, ka jālien atpakaļ. Dzīve mana rit bez izmainām: darba nav, naudas nav, toties ir rēķini un vel dažas cigaretes un kafija arī vel ir. ( tā tāda zīmīga atsauce uz bezgala baudāmo filmu Coffee an Cigarettes)jā, ir arī savas pozitīvās puses. Ko gan es iesāktu bez kafijas?! Lai gan vakar grasijos atmest. Ek nieki. Katru dienu uz jautājumu, vai man ir ko ēst atbildu - jā - un ar smaidu nomizoju kartupeļus :D Nez kāpēc cilvēki vispār uzdod šādu jautājumu?! Tas taču ir vairāk kā bezjēdzīgi, bet neskatoties uz radušos situāciju, man šķiet, ka es pietuvinos savam patiesajam es. Tas mani brīžiem padara laimīgu (vai kā teiktu kāds gudrs cilvēks- reizēm uzbrūk dzīvesprieks) protams brīžiem es palienu zem segas un domāju, ka ārā vairs nelīdīšu, garastāvokļa maiņas esot sievišķības izpausme un šājā dzīves periodā es esmu bezgala sievišķīga. :D Prieks, ka mani apkārt ir labi cilvēki, kas to pieņem, paldies viņiem par to, ka pietuvinās nevis attālinās. (Nu tiem, kas tā dara)
Mūzika: kino-pachka sigaret
0 raksta ir doma