sapnī redzēju ļeņinu. un vēl ceļš gar mistisku dīķi uz nelielu ciemu. tirgus un šauras, Pompejiem līdzīgas ieliņas. ai, vienalga. tik un tā nevarU saprast
iztēle mans draugs
|
pilnīgā vienaldzībā gulēju. aiz loga vējš jauc koku zarus (kā grāmatu lapas).
tik ļoti gribas visu tēlaini apcerēt.
bezjēdzība.
|
vienīgais glābiņš - ieslēgties skapī
kā līdz šim


dīvaina vieta šī pasaule
tās stīgas visādi cilvēki spēlē. katram sava dziesma
ausis aizkrīt