viņa raudāja sapnī... viņa stāvēja pie čīkstošajiem vārtiņiem un tad mēs lidojām.
un salabām [mieru].
viņa teica, ka es esmu vienīgais cilvēks, kas viņu jebkad ir cienījis.

citu nakti es viņu redzēju. viņa brauca uz balta velosipēda. debesis dega. un krustojumā nejauši ieraudzīju.

un tagad es nespēju viņai pat virsū skatīties.

viņas asaras joprojām man prātā.

viņa
mana bērnība