Nedēļa bez mīļā kaķa, kura murrājošā, labvēlīgā klātbūtne piepildīja mājas noskaņu. Viņa vārds bija brīnišķīga skaņa, kas atbalsojās kā monētiņa. Nebūs vairs tāda kaķa, kas varētu tā nest savu vārdu un tik graciozi izstaipīties kā baletdejotājs.

Viņam uzklupa un viņu saplosīja nakts tumsā divi no nezināmas sētas ieklīduši lieli suņi. Tos suņus vēl redzēju izskrienam cauri pagalmam, bet kaķi vien atradu pēc tam blakus lauku ceļa "čučam". Apkārt viņam izplūkātas spalvas, izbradāta, izvāļāta vieta kā destrukcijas ligzda.