Pūku brauciens gaisā. Saules gaismā pret zilpelēkajiem jumtiem šā un izplaiksnī koku veģetējošie elementi. Ēnas it kā atlokās uz sāniem. Vēja nav. Vispār jau koki kā dīvāni skaisti un stalti. Atliekti perfektos vainagos kā bērnībā, kad uz soliņa ar lellēm klausījos ABBAS dziesmu "Mamma mia". Pavērtie logu žaunekļi atspulgo sētu. Šādas dienas vairs nebūs. Šāda mazā stūrīša šajā pilsētā vairs nebūs. Šī ir pēdējā diena šajā dzīvoklī, kad varu ievīties šajās sienās. Aiz šī dzīvokļa ir troksnis. Pilsēta, kuru es atstāšu, dodoties pretī jaunam telplaikam, kurā, iespējams, zinīgi apzīmogot turpmākos gadus.