Pēc trīs stundu pastaigas nemaņā ar makulatūras paklājiem iegriezos piemājas veikalā, lai nopirktu sinepes. Klīstot caur gaišajiem augļu un konservu plauktiem, izdzirdēju atskanam senu un atpazīstamu popdziesmu, kuras vārdus mehāniski zināju. Tomēr tā vienlaikus bija tik sveša un caurspīdīga, ka vairs neatpazinu tās izdzirdētāju - kas ir šis it kā privātais tēls, kas ieskauj tuvāko rādiusu ap galvu, ap redzokļiem. Pēkšņi radās izjūta, it kā tas būtu anonīms statists gluži kā iz Prusta bērnības Prusts attieksmē pret Svana kundzi, kad viņš ieraudzīja to ceriņkrāsas tērpā un tai dziļi paklanījās, tā sasmīdinādams apkārtējos. Un tā arī te. Statists pret sadzīves piedāvājumu. Mani tas neinteresē, bet esmu atkarīga.