Tāpēc vajadzīgs no visa nedaudz... nedaudz pagātnes [jo, tā rada tagadni.. un dod pieredzi], nedaudz tagadnes [liek darboties tieši tagad... bez aizspiedumiem, koncentrēties uz uzdevumu] un nedaudz arī nākotnes [lai zinātu, ko sasniegt].
Man šķiet, ka kādreiz pagātnei ir arī jāpamaisās pa kājām, citādi cilvēks varētu sadarīt nezin ko, pat aplamas lietas..
He! Pagātne ir kā gravitācija, zeme, tas, pa ko brien kājas [citam dubļi, citam noasfaltēts ceļš]..tagadne, arī zeme, atmosfēra, acu līmenis, bet nākotne - debesis, debesis, debesis. =)