Iepriekšējais sniegs nokusa, bet uzsniga cits. Tas notika ātri un rafinēti. Šim sniegam ir personība, jo es redzēju, kā tas dzima, kā uzputoja. Iepriekšējais bija bezpersonisks, tas mani vienkārši pārsteidza, kad es ierados, lika samierināties, būdams neparedzams. Tas bija jau trekns un dikti pamatīgs, kā vienkārši zeme, pa kuru tu ej un kura grib ieraut sevī tavas kājas. Bet šis - ir īpaši klātbūtnīgs, formīgs, mirdzošs, slēpot kārdinošs un visādi citādi kvalitatīvs darinājums, uz kura saprotoši uzlikt roku.