-- - - -
Milans Kundera „Nemirstība”
Ceļš ir zemes strēmele, pa kuru staigā kājām. Šoseja atšķiras no ceļa ne vien ar to, ka pa to brauc automobiļi, arī tāpēc, ka tā ir tikai līnija, kas vienu punktu savieno ar otru. Šosejai kā tādai nav pašjēgas, jo jēga piemīt vienīgi tiem diviem punktiem, kurus tā savieno. Ceļš turpretī ir telpas slavinājums. Katram ceļa posmam ir sava jēga, kura mūs aicina apstāties, toties šoseja uzvaroši iemieso vērtību zaudējušo telpu, kas mūsdienās nav nekas cits kā ļaužu kustības traucētāja laika zuduma radītāja.
Ceļa pasaulē skaistums ir nepārtraukts un mūžam mainīgs; uz katra soļa tas mums saka: „Apstājies!” (207-208)
(208)
Milans Kundera „Nemirstība”
Ceļš ir zemes strēmele, pa kuru staigā kājām. Šoseja atšķiras no ceļa ne vien ar to, ka pa to brauc automobiļi, arī tāpēc, ka tā ir tikai līnija, kas vienu punktu savieno ar otru. Šosejai kā tādai nav pašjēgas, jo jēga piemīt vienīgi tiem diviem punktiem, kurus tā savieno. Ceļš turpretī ir telpas slavinājums. Katram ceļa posmam ir sava jēga, kura mūs aicina apstāties, toties šoseja uzvaroši iemieso vērtību zaudējušo telpu, kas mūsdienās nav nekas cits kā ļaužu kustības traucētāja laika zuduma radītāja.
Ceļa pasaulē skaistums ir nepārtraukts un mūžam mainīgs; uz katra soļa tas mums saka: „Apstājies!” (207-208)
(208)
Noaut kurpes