pamostoties tumšās un svelmainās naktīs, vairs nezinu, kas vēl bez manis ir dzīvoklī, taču no rītiem pusmiegā dzirdu nepazīstama bērna balsi, pēkšņi durvju slēdzis noskan un atkal ir klusums. uz galda vairs nestāv mūžīgās puķes, uz tāfeles ieraksti netiek ne dzēsti, ne papildināti.