15 February 2014 @ 07:22 pm
 
jo vairāk ciešanu, jo spējīgāk uztveru baudas. vienīgā kafetērija pilsētas malā - ne sienu, ne durvju, vien krēslu horda. un tā nu mēs tur tērzējam par higiēnu, malkodami kafiju. ābols rītasvārkos uz tasītes - mūsu miglainā rīta liecinieks. maigā ābola miesa pāri krūzītes malai, pāri mēteļu piedurknēm. jā, uz šķīvja salocītā mīklas kabatiņa satur šķidrus ienācējus. tikmēr kafetēriskā saliņa, ielocīta lieveikala vidū, satur maisiņu ģimeniskās rūpes. lieveikala ļaudis to apskalo, pirkdami konservus un sviestu. spalgās lampu gaismas kā apkopējas slotiņas katrā stūrī piedvako gaisu.
uz letes karuselī pēkšņi parādās torte un tad pazūd. jaunās māmiņas ar maisiņiem aiz rozā garnējuma. bērnudārza audzinātājas ar bulciņu kastītēm šķērso šķīvi. pensionētas sirdsrīmes tvano no blakusgaldiņa, sasien jostiņu un aizpeld.