"Dzīve tajos gados centrējās ap gultu. Ierakstu klausīšanās, telefonsarunas, kāšu tīšana, ģitāras strinkšķināšana, viss notika gultā vai ap to, gulta bija savdabīga noslēpumu sala. Skābe un hašs rada sapņainu laiskumu un apātiju, kad vienīgā vēlēšanās ir - atkrist gultā, ierakties spilvenu kaudzēs un vibrēt. Šalles virs lampu kupoliem, tīģerbalzams, novalkātas baletčības, tibetiešu grāmatas, mākslas grāmatas, neparasti bilžu albumi, vīraks, ierakstu lentes visās malas un skaņuplašu grēdas gar sienām.
Kopolas "Drakulā" ieraudzījusi aunu, kur Drakula ieveļas gultā pie trim meitenēm, klusībā nodomāju - ak Dievs, sešdesmitie! Tolaik mēs to vien darījām, kā mētājāmies pa citu cilvēku guļamistabām un visu viņu mājokli. Cilvēki bija ļoti brīvi, visas šķautnes un robežas bija tik aptuvenas un nenoteiktas. Ja mūsdienās kāds jūs uzaicina uz guļamistabu, tas ir nopietni, tas nozīmē seksu. Tagad ļaudis citu mājās pat neuzkāpj augšstāvā."
(Marianna Faitfula un Deivids Daltons "Uzticīgā", 195.lpp.)