man patīk tas violetais un atmiekšķējošais satumsuša vakara siltums. koku lapotnes gluži skulpturālas un mālainas. ielās piens ar medu un sargšuneļiem nemierīgs prāts. vienlaikus adīklis-skaldīklis plaušās ir netīrāks par speķainām virtuvēm un skrandainām dienasgrāmatām. tas ļogās tāpat kā izslēgtā ledusskapja durvis, ienākot vēl neapdzīvotā telpā.