braucu pret balto nakti plašā laukā un sajutos kā Sniķeres dzejolī. tumšajās malās pārskrēja nelieli, mīklaini dzīvnieki, palikdami bez vārda. viss ir daudz vairāk. lietas ir kurlas, un mēness seja kā nozīmēta ir akla pret tās impulsīvo radītāju.