14 May 2012 @ 01:30 am
 
Grāmatas kļūst aizvien nepanesamākas. Gandrīz fiziski dedzina tajās izdzīvotais. Mugura tad paliek smaga kā sūklis un kā piebriedusi laipa pleci lejup uz zemes centru liecas. Trūkst elpas. Trūkst nabassaite ar viengabalaino esamību. Pārņem mītisks baisums no "Raganas un lietus" sieviešu neatbildētajām dzīvēm un trakā miglas ziedoņa, kurš nekad nepienāk tuvu.