08 March 2012 @ 01:28 am
 
Nesaprotamas skumjas. Kā diegi, kas iežņaudzas, aptīti ap pirkstiem. Atstāj sīcošus nospiedumus. Nē! Neraudāt stiklā vilcienu zilbjveidīgos logu buljona kubiciņus. Nav. Nekūst.

Kā nezāle saaug haoss papīros. Tie runā tūkstoš mēlēm. Brīnumputnu dārzs ir grāmatplaukts, noskrubušais un ar izdilušām durvīm. Salokāmie grāmatu krūškurvji pilni ar gaisu kā jau pavasarī. Izlietie vārdi sacietē dokumenta formiņā. Cepsim referātisku piparkūku. Cepsim nakti līdz prusaku ballei cepsim. Un tad jau pār tiltiem, pilsētu un citiem diftongiskajiem -IL- lidosim. Mūsu ir daudz (sitam, sitam plaukstas). Tūkstošiem. Daudzkāršotais skumju prieks.