22 September 2011 @ 01:10 pm
Kūp tēja  
Sapnis par kāda cilvēka telefonzvanu un pēc dažām minūtēm tas atmodina šajā realitātē, kurā iespēja atsvešināties no notiekošā. Šodienai kastaņu krāsas. Ir galds. Ir tēja. Trūkst klātbūtnes. Un tur bija pilna iela ar nodriskātām lapām, grāmatām un pāri kādam zīmējumam stiepās automašīnas riteņu zobainais smīna nospiedums. Un lai kā tiektos saglābt šīs kultūras atliekas no melnās iznīcības, neizdevās. Cēlās vējš, un haosa lauks pieauga.