Nāca debesīs nodriskātas avīžu plēksnes un aizgāja, bet tu. Raksti.

Cik ilgi vēl!

Iesitīšu jūniju grāmatas vākos un aiziešu zvaigznāju parkā pasēdēt.
Es neko nezinu. Katra lieta ir dzīva. Un virtuves dvieļi raud.
Bet vakar man kaklā izauga sēne un spieda manu elpu cietu. Tā izsēja asaru sporas un saberza manu seju sīkos gabalos.


Es elpoju ar acīm kakao biezumus un gremoju secinājumus.