08 January 2011 @ 01:07 am
 
Ilgojos vasaras, diļļu un ūdens urgoņas. Janvāris sastindzis, žņaudz aizvien ciešāk, janvārī esmu kails bezvārdis, pat bērns vēl ne. Janvārī nav segas. Lidmašīnu dūkoņa aiz mākoņiem kļūst smaga, jau guļas uz pleciem, uz pieres un trīcošām rokām. Krītošais sniegs no jumta ir nebeidzams pērkona negaiss. Naktīs tas pamodina. Tāpat kā rītos pamostos no saviem čukstiem.