Rīti ir grauzdētas naktis. Zilie ekrāni blāv acu kaktos, mākslas filmas. Arī nekā tvērumi. Stūri, elektrības vadi, plaisa sienā, kuģa siluets caur miglu.
Bridu dziļas kupenas pār lauku, kāja pārlauza ledu un tā nu iegrimu sniegā līdz viduklim, tomēr gāju, gāju uz priekšu, caur mazdārziņiem gāju.
Jau sniega lavīnas baltas murgos.
Sapņoju, ka braucu trolejbusā, mugurā naktskrekls, uz sēdekļa sabozos baltā segā. Nebija biļetes vairs atpakaļceļam. Apmaldījos.