Smaržo svaiga maize, tas ir neizsakāmi, kur šī maizes smarža var aiznest. Visas kāpnes varētu izlēkāt.
Ja gaisma būtu dzirdama, tad aiz sienas daudzītos un liktu nogriezt klusāk.
Šī istaba ir sirreālistiska kaste, kurā nav daudz lietu, tomēr tā manu gultu kā laivu nēsā kosmiskajos sniega izplatījumos. Tā ir kā portāls un vienlaikus kūniņa. Robežas izirst, viss kļūst ēterisks.
Domāju par cilvēka sūtību, tās neapziņu. Par sadzīvošanu ar dabu un bailēm. Miegs pārdala virzības.