slēpties aizkaros un izgriezt kāpnītes, lai kāptu kaut kur, kaut kur, kaut kur.
es gribu būt bērns, es gribu būt bērns. viss atkārtojas. un ir no jauna. aizvien.
vai augt ir jāiemācās? vai tas ir dabas dots instinkts? brīžam kāda pile klabinās palodzēs.

mājas. mājas. spilgti sarkanas magones izaudzēt pie zaļām sienām, izplaucēt arī lāstekas un dzejas rindas pie siltenas krāsniņas. kaut kā paradoksāli. sapņos ceļoju pa pasauli, pārpeldu okeānus, man ir viegli peldēt, es protu. un esmu pilsētā, kura ir saulaina un pilna ar kuteriem. es peldu, ir zilzaļi koki malās un ēnas. es negribu doties krastā. uzkāpju šķūnī un meklēju pannas, atrodu senus, nelietojamus priekšmetus. nekas nav bijis pazudis, jo vienmēr bijis turpat. apziņā. dvēselē. dvēsele ir tējains vārds, tas ir kluss un tekošs, tas ir kā piles rezonanse. nokrīt pile un vilnis pārskrien okeānu. bite saka bzzzzz.