Ērkšķogu želeja brokastīs. Viegli un vasarīgi. Atceries, ka šī vasara, kas nu izplēn no papelēm, kļavām un vilkābelēm, neliek aizvien tev vēl miera. Kā tu pāriesi ziemā? Termiņi tev ir neko neizsakoši. Aiz tiem jau seko termini, kurus jātulko. Un tu guli, guli 12, 13, 14 stundas diennaktī. Parējos brīžos tu vēro putnu, soļu, lietussargu zīmogus, spiedogus, kas autobusu stiklos raksta stundas. Pulksteņi aiztrauc, tējkannas noklust. Siltums ir kluss. Arī aukstums.

Šorīt sapņoju, ka mani plakstiņi aizlocījās, ka skropstas pieskārās acuāboliem, redzēju, ka mājās notika pārmaiņas, mēs pārvācāmies, ka esmu maza, mēģinu pārbrist Daugavu, ir suliga saule ziemeļos.
Šovakar es biju kaķis. Rīt ūdensdziļā rītā es raisīšos doties mežā. Līdz tam peļaini maskarādēs sadejo pulksteņtikšķi. Sekunde ir tik īsa. Vēders lokās pie katra piesitiena.