mīklaini miglains mēness krīt aiz torņiem
riekstu skaidiņas pārkaisītas pār grāmatām
tāda izskatās klusā daba pēdējos ieilgušos vakarus
pati kļūstu vakars
tā
un skaitu pēdējos gaišos logus

pie tukšuma pierod

aizvien vairāk mēness aizmiglojas aiz kokiem. vien bāls mēnessizplūdums tur. un te. logi aptumšojas.