Ievads.
Sen nav nācies pamosties tik vēlu. Pēc sarunām piepildītas nakts.
Iztirzājums.
Papīra sniegpārslas karāsies pie griestiem, kamēr svinēšu ziemu. Dažreiz brīvi brīži nogurdina, kamēr nesāku domāt, kā būtu atkal grimt darbos, kas neatbilst manām interesēm. Nākas sev atzīt, ka tad arī pilnveidojos.
Nobeigums.
Atmiņas liek dejot važās riņķa deju pa kvēlojošām oglēm ar basām kājām. Ir mokoši skumji. Un reizē dusmas uz sevi. Nē! Nē!
  
   
   
   
    
salauztās lelles