es braucu vilcienā. visi gulēja noliektām galvām, pārvilktiem jumtiem, tikai es klausījos dzeju un skatījos bērzu skeletos. tagad es domāju par vārdu taupīšanu, dzeru zāļu tēju, grāmatas stāv kaudzēs. vilkābele ir pilna ar sarkanām ogām. mani vajā Iļģu dziesmas no "Spēlēju dancoju" - spēlmanīt stājies, kad skrēju piecos pa tumšo ielu viena. ir silti.
L. teica, ka nu ir pati pelēcība. un istabā pavadām vairāk laika. ieslēgušies tumsā. vieni. krājam aiz vaigiem savu laiku.