tumsā nevarēja redzēt svešā stāvu, kad sarunājāmies. taču iespējams, viņš dzirdēja. noteikti. es negāju tur, jo izskats var būt maldīgs. es gribēju izvairīties. pārpratumi, pārpratumi. personu apliecinoši dokumenti. izsmēķu dūmi. nosmērē. pēdējais laiks. bet tev taču jādzīvo pēc savas filozofijas un standartiem. tādi ir? velti pavadīts laiks. un šķiet, ka es kaut ko visu laiku kavēju. nojausma ir. viss vienā maisā, ka visi liekas vienādi. vai viens vesels. vai arī tu pats. viena un tā pati intonācija. tava. jā. dzejoļus nekad neskaitīju izteiksmīgi. vai tikai tāpēc tie rakstīti? un pēkšņi tev likās, ka esi paralizēts, taču kustējies. un ja nu tu patiesībā nekusties - tu nodomāji. bet viss sarežģītais varbūt ir netverami vienkāršs. netverami tev. sev. vai ir pārāk vēls, ja apkārt tumsa? vēls - tas nozīmē - svešs. tumšs. svešs. tāls. varbūt tumšs un svešs ir arī agrs. pārāk agrs. kā pirmais naktstauriņš. pie lampas dziļā ziemas vidū. un tu atcerējies - bet naktstauriņa stāsti, neizdarītie darbi! viss tepat blakus kaudzītē sakrauts. vienoti, vienoti. varbūt tas ir tas, kas tevi tā moka. atcerēties. uz sasaluša ceļa pēdas neiezīmējas. jo viens tu esi tik viegls. bet viena diena to var mainīt. pat <24h.. arī tā. un kad sāka snigt. skaļi snigt. ļoti. - es stāvēju. tieksme pēc neizteiksmīgām pēdām [lasi: rētām] ir absurda. tik. tik un tā. tik... ieskrienies un lido.