Mājas ieaug sniegā. Durvju šķirbā dzīvo naktstauriņš, kurš vakar uztrausa manu uzmanību. Debess violetais svinīgums sapin zarus kā datorvadus mudžeklī, kā rokrakstus kladēs. Rīt es tos tīstīšu, vīstīšu. Piestatos sienām. Aizmiegu. Sapņoju, ka spēlēju čellu, mazgāju grīdas un istabā no griestiem plīst briestošas putas kā sniegs. Ziepjūdens.