Viņa mēģina mani noskaņot būt kareivīgai, taču izjūtu iekšēju, nepamatotu vainas apziņu. Pēc katra pateikta vārda sitas logā tukšums.
Tagad nedaudz miera. Tāda pilošās novembra pastaigas, tālu mašīnu uguņu miera. Izlocīšu smaidu grāmatas lappušu malās. Iesmejies miegā. Tādā pusnemaņā, robežā, kad vari pierakstīt koku galotnes. Vēl vari. Vēl ej.