Kāda lampa ir asiņaini sarkana. Logā skatoties, izskatās, ka netālu zem tās gluži it kā zem lielā plastmasas puspiliena būtu kāds blāvs mēles vāks. Vietā, kur stari miglojas sarkanā gaismas pūkā, dejo fejas, viļņojas efejas. Plaušas izgriežas rudenī otrādāk, zaļais ir pārplūdusi salvete, apriešas ar ziemas klusuma skaņu un iziet peļķēs, peļķēs.
Būt un ieelpot to kluso gaismu ir tik ļoti atdzīvinoši.