ja vēl būtu tā, ka besītu ārā, bet ir pilnīgs tukšums, un nepalīdz arī tipa stress un izdzertie alkohola kvantumi, un citi cilvēki galīgi ne; vispār nekas reāls vairs neraisa īstas emocijas, izņemot tādas nepārvaramas skumjas katru vakaru pēc ikvakara rutīnas. viss, kas mani vēl silda, nav reāls, eksistē tikai prātā un vakaros čatlogā.
es nemāku būt viena. es nemāku gaidīt un ilgoties. es māku tēlot prieku. stulbākā superspēja ever
unrelated: brauzeejot dc [jā, kāds arī vēl šadtad izmanto], uzkliidu xxx video ar nosaukumu Gorgeous girls enjoying life, un šobrīd i wonder vai kaut kur pasaulē tiešām ir tādi vīrieši, kam ir fetišs uz meitenēm, kas vienkārši ir laimīgas un bauda dzīvi [nu tur, sauļojas, ēd saldējumu, absolvē universitātes utt], vai arii [kas, protams, ticamāk] tik jauks nosaukums ir vienkārši piešķirts lesbiešporno ar sievietēm, zobus atiezušām tēlotā kaislē un izrādot arvien jaunus trikus ar dažāda kalibra dildo
nē, nelādēšu un nepārliecināšos par otro variantu
gribu.. gribu padzīvot vietā, kur nevar būt nelaimīgs