Tas tā jokaini, ka par četrkājainajiem jāpārdzīvo vairāk kā par cilvēkiem.

Tajā brīdī mēs gājām gar izcirtumu, uz meža pusi meklēt Mārtiņu, un vienīgais, kas pavērās mūsu acīm bija divas kupolu teltis. (līdz tam brīdim, pie ieejas mūs bija sagaidījis puisis, kas bija Jēzus izskata cienīgs un pa kluso mēs bijām paspējušas iztriekt aliņu, jo redz šis pasākums neatbalsta gaļu, narkotikas un grādīgos dzērienus) Izgājām cauri mežiņam un nonācām pie dzīvojamajām mājām. Tur mūs sagaidīja smaidošs tējotavas puisis, kura darba lete viegli šūpojās pakārta kokā, un, jau kaut kur aiz krūmiem, bija dzirdama Mārtiņa skaļā pašpārliecinātā balss. Sekojot tai, nonācām Pančās, kas give&get apmeklētājiekm ir jau labi zināmas un iemīļotas. Kopā ar Mārtiņu dodamies uz upi un palēnām jau sākam apzināt teritoriju, kas vairs nešķiet atsvešināta.

Pāris dienās no sākotnējās nepatikas nekas pāri vairs nav palicis un vide visapkārt un cilvēki tajā kļūst, ja ne par ģimeni, tad par attāliem draugiem/radiem, ko satiec labi ja reizi divos gados, bet tā mistiskā pazīšanā sajūta nepazūd. Vieta, kur rīta kafijas vietā pietiek ar peldi upē.

Es jau esmu mazliet naiva un man gribas ticēt, ka baltvīns, ko dzērām vakarā, kad Juglas dzīvoklī viesojās Malvīnes serbu draugs, patiešām tika kontrabandas ceļā pludināts no Krievijas uz Latviju caur Daugavas ūdeņiem, un ka konservi, ko man atveda vecaistēvs no Alūksnes ir lāča gaļas. Tur give&get muļķīgais un novazātais teiciens par to, ka visa pasaule sadodas rokās, lai palīdzētu, vairs nešķiet tik nejēdzīgs. 

Telšu pilsētiņā pie mums pienāca klāt puisis un jautāja, vai mums neesot sāls, ko piejaukt salātiem. Es teicu, ka jā un vai derēs, tas, ka klāt ir citronpipari. Derēja un, atgriežot ķobīti, tam komplektā nāca divi banāni, kā pateicība. Visu festivāla laiku bija iespēja par ziedojumiem ēst pankūkas un dzert gardu tēju tāpat vien, kuras sastāvā bija sākot ar piparmētru un nobeidzot ar kanēli un citronu sēkliņām. Bija pieejama publiskā virtuve, ar gāzes plīti, kafiju, garšvielām un visa veida traukiem.

Atgriežoties civilizācijā man pietrūkt meža. Tās nesteidzības, ko var just zvilnot šūpuļtīklā un vērojot koku zaļās galotnes. Cilvēku, kas ir šeit un tagad, nevis pārbauda sociālos tīklus, savos telefonos, jo zonas tik un tā tur nebija. Nākamgad braukšu atkal un saukšu jūs visus līdz.

Vīrietis, pa diognāli no manis, piesēžas tuvāk ar tikko atkorķētu 0.3l LB šņabi un pieklājīgi saka: "Es atvainojos, bet vai Jūs, lūdzu, man nenocitētu, ko teiktu Veņička pirms iedzeršanas?". Ienāk konduktore, aizrāda par to, ka vilcienā alkoholu lietot aizliegts. Vīrietis saka, ka tas vairs neatkārtosies, bet citādāk nevarēja, jo viņš esot redzējis, ka meitene lasa Maskava - Gailīši.

Un nevar teikt, ka viņa savā dzīvē jau nebūtu piedzīvojusi gana juku laikus.

[23:01:22] Justīne: izsaku minējumu- dārtai jercēnos aug marihuāna, kura periodiski ir jāaplaista

                 Doša: man ienāca prātā vārds

[23:39:19] Doša: PANKŪKAS

[23:39:22] Doša: stulbi man

[23:44:56] Justīne: bļe

[23:44:57] Justīne: tagad

[23:44:59] Justīne: arī man

[23:45:00] Justīne: bļe

[23:45:06] Justīne: WHAT HAVE YOU DONE

[2012.03.09. 22:45:32] klāvs eņģīte: Justīne

[2012.03.09. 22:45:33] klāvs eņģīte: :D

[2012.03.09. 22:45:57] klāvs eņģīte: lai arī kur Tu būtu - vilcienā, Mežciemā, pie Sisītes vai Valmierā, Tu vienmēr esi skaipā

[22:04:13] klāvs eņģīte: kādas trendu preces? stils ir nopērkams humpalās

           Malvīn`: es nedrīkstu :D

[20:25:31] Malvīn': esmu iegrimusi lapu kaudzēs, bet nav jau rudens

[18:34:58] Malvīn': nopirku nocenotu, caurejas nav, diena izdevusies

[22:12:40] Justīne: seksa laikā:

                            -good luck

                            -nice cue, hehe

                            -pure skill 

                            -hehe 

                            -oops 

                            -unlucky

                            -sorry gotta run

[23:02:34] klāvs eņģīte: manuprāt, ēst kakas nav pareizi

[23:02:56] klāvs eņģīte: bet otreizējā pārstrāde jau vispār pasaulē ļoti modē

[23:32:50] klāvs eņģīte: bet par melno kaķi izlasīju 15 trolejbusā

[23:32:58] klāvs eņģīte: viņam čista nebija acs

Justīne: runā, ka

Justīne: aizmirsto dienu skaits pēc jāņiem pieaug proporcionāli esošo/bijušo baltu filologu klātbūtnei svinībās

           Justīne: 18. tpt būs balle, iedomājieties, kursa ballīte... kursiņa ballīte

[22:16:57] Justīne: 15 cilvēkus par kursu grūti nosaukt, dažās ģimenēs ir vairāk cilvēku

[22:18:12] Justīne: ok sadirsu, bet gjau ir :D

           Klāvs enģīte: pankroks? tu domā pankroci- slimību, kad plauksu vietā pankūkas?

[23:42:49]      Justīne: pankroks ir apmēram tas pats, kas minēts

[2012.07.04. 12:54:54] Sabīne: man ir Bite un 3310 Nokia

[2012.07.04. 12:55:11] klāvs eņģīte: hihi, bite

[2012.07.04. 12:55:13] Justīne: wow, 3310, chuuskinju vari kapaat

                Justīne: draudzenei nokrita ni 3 staava, salasiija kopaa un kaa nekas nebuutu noticis

[13:56:54]       Sabīne: ar viņu arī pālī var kādu nosist

[13:57:12] klāvs eņģīte: drīzāk jau nosist, ne sasist, jā :D

Justīne: boša sirdis nelauž. viņa nezina- lauzt vai nē :D

                Justīne: Madara izdzer divus litrus, nomirst

[13:21:24]      Justīne: Madara izdzer divus litrus. Turcija.

[13:21:57] klāvs eņģīte: Madara izdzer divus litrus, pamostas viesnīcā Latvija

[13:22:43] klāvs eņģīte: Madara izdzer divus litrus, pamostas centrālcietumā

[13:22:49]      Justīne: Madara izdzer divus litrus, pārrodas mājās. Māte nosirmojusi, Roberts- notievējis

[13:22:56] klāvs eņģīte: :D

[13:23:13] klāvs eņģīte: Madara izdzer divus litrus, uzraksta bakalaura darbu

[13:25:41]      Justīne: Madara izdzer divus litrus, rektorāts atļauj nerakstīt bakalauru

[13:27:54] klāvs eņģīte: Madara idzer divus litrus, priekšā vēl divi litri

[13:30:02] klāvs eņģīte: viņa dzied dziesmu ar vārdiem: Dievs nav miris, viņš patiešām ir dzīvs, viņš dzīvo manā sirdī, ir stiprāks par visu