Vai zināt to, ko vēlies un nevēlies ir destruktīvāk kā pavisam pieņemt sistēmas cilvēkus un aizmirst savas vēlmes, kas attiecas uz tiem?
Iznīcinu ego tikai dažos brīžos, jo pārējā laikā tas man sagādā neaprakstāmu prieku, kas nav šķietamība, bet tāda kā aizraušanās, kas nav saistīta ar alkatību/atkarību. Nevainīgs piemērs - patīk tā sajūta, kad izejot cilvēkos apzinos, ka varētu viņus nogalināt, bet to nedaru. Nepretojos, drīzāk ļaujos pārākumam, maigā iztēles formā, kas ļauj būt stiprākam, sabiedrības paciešanas kontekstā {bez nievājoša rakstura piegaršas}. {Neesmu tipiskais gadījums, kad kādu ienīstot, patiesībā ienīstu sevi. Konkrētais gadījums ietver izvēles soli virzienā, kurā jūtos vislabāk.} Uzsienot mezglu ievaddomai - labprāt lidoju savā abstrakciju pasaulītē, no kuras dažreiz izkāpju realitātē, lai sajustu, ka man ir divas kājas.

Parīt apritēs 31 gads, kopš man, bez manas atļaujas, nogrieza nabassaiti un atdalīja no placentas. Šie gadskaitļi ir tik nebūtiski pret prologa ciešanām, ko esmu radījis savai māmiņai. Iespējams, šis ir visnopietnākais iemesls kādēļ nemēdzu atzīmēt šos it kā svētkus ar līksmi vaigos. Var jau apgalvot, ka šīs ciešanas radīja prieku un kaut ko tādu, kas šobrīd raksta Sviesta Cibā, kas atsver pārejošās dzemdību mocības, bet nē, nepiekritīšu. Ciešanas kā epidēmija izplatās aritmētiskā progresijā, kur diferencei ir iedomāts, pozitīvi pieaugošs kāpinātājs. Joprojām neesmu uzbūvējis savu māju, bet ļoti ticams, ka līdz 35 to īstenošu, ja pats sev sprunguļus ratos nebāzīšu. Joprojām2 neesmu saticis kādu, ko patiesi mīlēt. Reizēm pat kaitinoši jūtos privilēģēts, ka sen neesmu domājis par komfortu un naudu, kas liecina par maldinošu plebeju kārtaiņa pārdzimšanu patriarhā.

Vakar bija slapjas un pārāk ilgas medības, kurās vienubrīd aizdomājos vai eksistē gana attapīgs vegānisma/veģetārisma kalpotājs, kas izprot medību saimniecības nepieciešamību, jo pēc veg/veģ definīcijas jautājums izslēdz atbildi savā retorikā, bet ja nu ir izņēmums... Diemžēl pārāk nepilnīga filozofija savā cietībā, lai realizētu pozitīvas sekas, kādas būtu vajadzīgas, bet tas nevienam neinteresē, jo mums ir sava akropole ar mazo "a"!

Nedēļas vidū staltie ragaiņi bija ienākuši ciemos pie mājas.

Gribēju uzrakstīt kaut ko krīpī, bet sapratu, ka tas būtu pārāk nesaprotams.