Pietiek laiks vizināties visriņķī ar auto/velo/prātu, 10 minūtes veikalā izvēlēties marinētus grieķu piparus, peldēties komfortā, iekšķīgai lietošanai paredzētiem pulverīšiem, dzīt sevī zārka naglas, maldināt sevi ar it kā nevainojamu eksistenci, apmierināt savus un citu dzimumorgānus, blenzt pikseļos, lūrēt caur tēmekli uz elpojošiem radījumiem, runāt par to, ka vajag atrast laiku sev, blood, bet NEPIETIEK laiks sev... Lūdzu, Renār, aizrijies ar savu destruktīvo ziņkārību, atvemjot skaidrību, nevis turpini izkārnīties savā miskastē, ko lepni sauc par dzīvi!

Vannā jau tek ūdens. Lai sāktu aizrīšanos, saprotams :)

Pārsteidzoši vakar Bodībītā izdevās pavērot savas domas, ieraugot [un ne tikai] Alisīti. Un, fakmī [not really], tā, brīnumiem apvītā, Īriseļļa, ko ostu teju katru dienu [jau ilgāk par mēnesi], netieši ir izdzēsusi vardarbi, kas gandrīz vienmēr, nelabvēlīgas situācijas [kas tā tāda? hah] rašanās brīdī, pārņem kontroli, stūrējot manu labvēlību absurdā. Tā vietā, lai atcerētos, ka, savas šaurpierības dēļ, viņa ir pieļāvusi kļūdainu lēmumu saistībā ar mani, viss, ko spēju bija pretoties kārdinājumam viņu samīļot. Bez atļaujas iebrukt viņas telpā, izsūkt visu drazu un uzpildīt ar svaigu skābekli. Aplausi, vai ne? Bet nē, tā taču rīkotos tikai egoists. Tik ļoti nepierasti, ka sāk rūpēt cilvēki un viņu domas. Labi, ka mājās ir bise, ja šis viss aizies par tālu, hah. [][][][][][][]...

"Vārdi pastarpināti un nepastarpināti latviešu valodā manāmi apmēram pusgadsimtu kā krievu valodas ne visai vajadzīgi atdarinājumi."